galu galā biju uz "dzīve ir brīnums" un lai vai kā, bet visvairāk man prātā ir palicis tieši ēzelītis un viņa mīlas mokas un uzticība/rūpēšanās par mīlētājiem, ja tā var izteitkties.

negaidīju,ka filma būs tik gara - 2,5h

biļeti nepirku kasē, bet no rokas :) 2 meitene sbija nopirkušas biļetes, bet kaukas viņām tur nojuka un nevarēja vairs tikt...

gribēju 19:00 oet arī uz borna pārspēks, bet izejot no filmas 17:40 man vairs nekur negribējās.

Uzlaboju sev omu, nopērkot jaunus svārkus. patiesībā domāju, ka iepirkšanās palīdzēs. figu. bet labums ir - laikam esmu sapratusi, kāda stila apģērbi man patīk un jāteic, ka tādi manā drēbju skapī ir ļoti maz. pagaidām, es ceru :)

tā kā manī ir šobrīd rudens, visalik cenšos rast atbildes uz pāris jautājumiem, kas nekādīgi nedodas rokā. Niez pirksti ielikt te pāris poljautājumus, lai uzzinātu kā šis tas izskataš no malas. bet vēl nezinu.

ak jā, ir sajūta, ka traucēju cilvēkiem, ja pati atgādinos. šķiet, ja jau cilvēki paši nenāk, tad pie viņiem arī nav jāiet. bet ja nu es atkal vnk radu problēmas tur kur to nav? pārpratumi, pārpratumi...