man riebjas reklāma. man besī iespēja dabūt lietussargu par iztērēto naudu par nevajadzīgiem sūdiem, man riebjas, ka man piedāvā kļūt par brīvprātīgo reklāmas plakātu ar krekliem, cepurītēm, pildspalvām un mizotiem burkāniem. derdzas nejaušie saukļi un aktieri, kas parādās pat tad, kad ceri, ka diena ir pilsētā tīra un maiga. un vēl vairāk kretinē, ka es akceptēju to visu kā pieņemamu. reaģēju uz vārdiem un nosaukumiem, vērtēju, kas labs slikts un ļaujos reklāmas lapiņām savā pasta kastītē
|