|
Sadziedāja jau arī visas asaras urnā no sejas pāri palika tikai redeles un mēs ar nūdeļu brāli atpogājām saldējuma mājiņu un izlauzām dažas kabatslakata rūtis, lai tas atspoguļotos jūras svelmē un mēs ar mūsu asakainajām rokām pirkstos virpinot ēveļu solus dārdinātu kaltus un iesmus pretim ledainam šveices gaisam un mēs no jūsu desiņām šašlikos transformējām mājas ērtības un gleznainos krastos es biju atkāpies pie aizkaru lieliskā svelmes novedēja trubas akvārija malā un gar malām āliņģi mēs nesām saujas biruma krastos un druknos alumīnija alpīnismos mans albinoss draugs tērgāja par naudu un diegabikses laukstrādnieku ielenktas mālēja augšā kārtējo kartiņu biruma liesmainajām skavām un tramvaja pieturas lēkājošais rādītājs mudīgi vestibulēja marginālijas un taisīja krustnagliņu skolu augšā no nekā un tieksmes brīdinošais skaistums manipulēja lakstīgalu lakstus šos lustīgos luksoforu ielikņus mani pašu apšāva skurstenu stāvos un barokļa nedienu nogurdināts leitnants Cērms atgaiņājās un atlaidās viņi palaida brīvgaitā ar izlietni pilnu ēdiena pārpalikumu ko audzēt stādus un tiekties līdz griestiem un tad saraukties atpakaļ pie cērmēm un vīlēm. mēs bijām gandarīti par pāridarījumu un mūsu vigvama sienas mūsu austais pašbrūvētais Inku zelts bija uz Vezuva kalna sarūsējis kā pieklājas. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
