Saspēra velns to zaļo krūzi - Enigmas atrisinājums jeb Skudras nepadodas [entries|archive|friends|userinfo]
Hlorēts ūdens

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

Enigmas atrisinājums jeb Skudras nepadodas [Sep. 27th, 2012|08:24 pm]
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Šķiet, esmu atradusi atrisinājumu mīklainajai nesenajai saslimšanai, par kuru tepat izmisīgi brēkāju pirms dažām dienām. Protams, pašdiagnostikas šarlatāniskajā ceļā - kā gan citādi.

Vispirms drīzi vien izskatījās, ka taisnība ir [info]vedjmahi, kura lika savus čipus uz kādu ekzotizku infekciju - tā patiešām izskatījās, kad vakarā ceļu tizlumam un sāpēm hidraulikas aplikācijas rezultātā pievienojās drudzis. Taču jau naktī aizdomas krita uz bērnu slimībām no masalu-masaliņu rodņas - par to liecināja sīksarkani izsitumi pa visu rumpi un ārprātīga, nepārvarama tieksme kasīties (šoreiz pārmaiņas pēc fiziski). Taču nākamajā dienā, kad rumpis sapampa, temperatūra sacēlās vēl augstāka un nu jau sāpēja viss skelets, taču es tomēr par spīti tam visam, kā katru dienu, spītīgi cēlos kārtējai kaujai ar VIŅĀM, tad arī nofinalizēju finālo diagnozi un ligas izcelsmi: VIŅAS - kurš gan cits.

VIŅAS. Sarkanās Importētās Uguns Skudras (skan kā ķīniešu horoskops, ne?) jeb Red Imported Fire Ants jeb RIFA jeb attāli līdzīgs mīzeņu paveids - tikai mīzenes salīdzinājumā ar šiem mazajiem knīpucīšiem ir tīrie eņģeļi un laumiņas. Man trūkst runas dāvanu, lai pienācīgi aprakstītu manas ikdienišķās episkās Saules kaujas un cīņas ar šo mazītiņo, mīļiņo knipucīšu melnajiem nē bet brūnajiem miljoniem. Varu vien bilst to, ka kritušo vienā pusē ir daudz, taču Skudras Nepadodas - šī bērnības iemīļotā grāmatiņa (mamma lika to lasīt nevis tikai bildes skatīties, lai es zinātu, kāpēc viņa mani dēvē par Rūcēju un Ņurduli) tagad ir ieguvusi pavisam citu jēgu -, taču arī otrā pusē ir ievainotie, arī smagi ievainotie. Bet nekas - Skudras Nepadodas, taču arī Es Nepadodos.

Acīmredzot pēdējā laikā esmu saņēmusi tik daudzus jo ļoti, ļoti daudzus mazo knipucīšu dzēlienus (ar pārīti, starp citu, pietiek, lai nogalinātu papagaili), ka ir ievērojami pārsniegta viņu izdalīto toksīnu pieļaujamā koncentrācija manās asinīs, un lūk reakcija - vai nu alerģiska, vai toksiska, vai abas kopā. Diagnoze noteikta, ārstējos kā parasti - ar dzeramo ūdeni. Internetos pašai par pārsteigumu vēl izlasīju, ka skudras ir rados ar lapsenēm, un tad jau puzles gabaliņi saliekas kopā: pēdējā laikā saņemto knipucīšu dzēlienu kopsumma noteikti ir ekvivalenta krietna strēķīša lapseņu kodumiem.

Bet rīt jauna diena, jauna Ledus kauja, nāvei nolemtie, cīņai sveiks.
linkregister

Comments:
From:[info]eermaniitis
Date:September 27th, 2012 - 03:58 pm
(Link)
a kā tu ar viņām cīnies? ar pinceti pa vienai un iznesot ārpus mājas? ;)
[User Picture]
From:[info]lennay
Date:September 27th, 2012 - 04:05 pm
(Link)
Ai. (atmetu ar roku) tur vajag riktīgu bardu, kas sacerētu balādes, kurās liriski, episki un smalki aprakstītas kaujas pa posmiem, punktiem utt. Vai tā kā vēstures eksāmenos: atsevišķas biļetes "Otrā Pasaules kara ģenēze", "Otrā Pasaules kara sākums", "Otrā Pasaules kara gaita", "Otrā Pasaules kara beigas", "Otrais Pasaules karš Reģionā X", "Otrais Pasaules karš reģionā Y", "Otrā Pasaules kara fronte A", "Otrā Pasaules kara fronte B" utt.