stranger to you

Šim stāstam būtu jāsākās ar: šodien piedzima Atlantijas okeāns un es jums pastāstīšu kā...

Kā uzrakstīt kaut ko, jebko, kas būtu īsts? Bez skaistiem vārdiem un izteiksmīgiem salīdzinājumiem.

Fakts ir, lidmašīnās nav trīspadsmitās rindas. Nē, ir. Bet tai ir četrpadsmitais nummurs. Saucot lietas citos vārdos, nemainās to būtība. Manuprāt.

Fakts ir, pasaule šobrīd liekas mazāk krāsaina un iedomātās pasaulītes šoreiz tā īsti nepalīdz.

Fakts ir, es (apzināti vai neapzināti) it kā gaidu, kad es apnikšu cilvēkiem. Un brīnos, ka tas vēl nav noticis, un domāju, ka varbūt jau ir noticis, bet viņi izliekās. Dažādu apsvērumu dēļ.

Sniegties pēc miljons krāsainiem cimdiņiem un izmežģīt pirkstus. Nomirt miljons nāvītes un nenomirt. Saukties miljons vārdos bez nozīmes un nespēt neko izteikt, spožāk nekā var izturēt. Spēlēt dzīvi kā mūzikas instrumentu, pat ja to nevar dzirdēt. Celt pilis no drupām un plēst nost kā vīteņus. katru reizi.