16 Februāris 2009 @ 16:32
 
Pastniektante atstiepa vēstules, veselas divas, un tā nu es gulēju un lasīju un otrās vēstules beigās ar lieliem melniem burtiem stāvēja rakstīts 'Par brīvību, Šņurc!', un tas bija daudz varenāk, nekā izklausās. Visur ir auksts un siltie krekli nesilda [nolāpīts, cik ļoti vajag blakām siltu miesu, pilnīgi acīs cērtas!], mani ir piemeklējis ierastais stāvoklis un vispār, 'there's nothing left to feel except this boring kind of anger'. Aiz loga plivinās sniegpārsliņas un krīt manā skurstenī, tieši iekšā krāsnī, nu vai nav dumjas, ne.
 
 
Sajūta: šņurk
Skaņa: Wolfsheim - Sleep Somehow
 
 
( Post a new comment )
[info]karbonaade on 16. Februāris 2009 - 17:15
man par to miesu tas pats..
(Atbildēt) (Link)
[info]zvaigzniit on 16. Februāris 2009 - 17:17
tagad lasu Raiņa dzeju un tur pilns ar skaistiem vārdiem

"Vējš smiltis-ļaudis putina,
Tev vienam gaita jāvada."

"Rats visu drupās un putekļos mala -
Es celšu no gala."
(Atbildēt) (Link)