Jānis no dekoratoru nodaļas teiktu:"Skatos, skatos un līdzi kratos!", bet kratīties negribas, tas organisma stāvokli apdraudētu vēl vairāk - nemāku pateikt, kur man sāp vai dur, tāpēc varētu teikt, ka visur. Palikšu gultiņā ar savu dziesmiņu kautkur no istabas plašumiem [tai dziesmai ir tendence nozust, izdzēsties vai aizmirsties] un centīšos visus vārdus atcerēties līdz pilnībai, jo nevar tā būt, ka toreiz zināju, bet vairs nezinu - biezpienu ēdu daudz un sklerozes it kā nav, vismaz tā man labpatīk domāt.