Ehh..
Tagad kādu aliņu un cigareti.
Tikai tādēļ bija jābūt Rīgā.
Tā vietā esmu mājās. Ar koka kursa darbu, kurš man liek pievērsties domām par "nahuj man to visu vajag?", 2 (!!!!!! ka tavu māti, pardon my french) augošiem gudrības zobiem. Un vēl kakla sāpēm. Un joprojām ir grūti elpot caur degunu.
Šeit gan jāpiebilst, ka īsu brīdi esmu tas retais cilvēkgadījums, kuram ir 33 zobi. Bet nē, pēc rūpīgas zobu pārskaitīšanas visas šaubas tika kliedētas.

Tā lūk.
Es vispār nesaprotu, kā es tad paspēju uz to autobusu.
Bet varbūt - bija jāsaprot mājiens? Tramvaju nokavēju, autobuss arī jau brauca prom..
Būtu ar družkām sūkusi medalu.

Nomainīju google chrome skinu.
No spāņu "A por ellos!" tagad uz mani raugās maiga japāņu sakura.