guļ mārītes, un nezum mušas,
plaukst leduspuķe loga rūtī,
un debesis šķiet atradušas
daudz vairāk kā silīti kūtī.
bērns piparkūkai sānā kož,
dzied egle klusu, svētu dziesmu,
nāk miers, tik ļoti dziedējošs,
ar skūpstu dvēslē iededz liesmu.
rimst kņada, pilnas sniega pūkām
top gaišas, vieglas visas domas,
ar dzidrām zvaigznēm piebirusi krūts,
sirds laimes lej no tīra sudraba.

smīn debesis un piemiedz aci,
nevienam neatklās, ka tieši tevi,
tik ļoti laimīgu un prieka pilnu,
ir atradušas šovakar.