Es dziivoju pie stacijas, kura ir savaa zinjaa etalons.
Visi tuuristi skataas sveeto Meiji Jinguu, uTokijas Torni, Ginzas un Omotesanto glamouru, komerciaali senatniigo Asakusu; ir arii tie, kuri neiet meinstriimaa un staigaa pa Tokijas ielaam kur dziivo tokijieshi.
Taisniibu sakot, tur ir Tokijas sirds, bet aarzemnieki ljoti reti ierodas tajos skudrupuuzhnjos, kur notiek liela briivdienu dziives dalja un mana stacija ir taada.
Tas ir sociaalais muzejs, ja ne vairaak.
Dienaa tas ir skudrupuuznis tieshajaa noziimee - neskaitaamas bodes milziigajaas eekaas, velosipeedi, automashiinas, motocikli un gaajeeji, visi brauc, iet un staav uz vietas visos iespeejamos virzienos, visi ir ljoti tuvu viens otram fiziski bet neviens nevienam neuzduras; Visas bodes blauj, virs bodeem daudzkraasaini heroglifi un latiinju burti, velosipeedi gar celja malaam ir salikti gandriiz vai viens uz otra, ir nepaartraukta velosipeedu siena, gjimenes ar beerniem, onkulji un tantes, meitenes un puikas, skoleeni un skolnieces seksiigajaas giikainajaas kleitaas, puteklji gaisaa padara saules gaismu dzelteniigu un nu, notiek dziive.
Naktii visas shiis dekoraacijas pazuud, paliek tikai eekas, tikpat milziigas un ar bodeem bagaatas, bet shoreiz visas dienas bodes ir ciet un valjaa ir nakts bodes. Ar melnaam izkaartneem uz kuraam rozaa un zeltiitiem burtiem rakstiits Manila Beach, Sisters un Mistresses. Pie izkaartneem staav viiri uzvalkos un puukainos kazhokos vienlaiciigi un kjerstii garaamejoshos piedzeerushos salariimenu puuliishus, kuri iedami liigojas visaa ielas platumaa. Dazhos stuuros ir raamena bodes, kuru lakonismu var uzskatiit par bodiishu askeetisma un lakonisma etalonu. Nav pat nosaukuma - vienkaarshi uz durviim rakstiits "vienkaarshs raamens 400 jeenas, raamens ar vistinj (daudz vistinj!) 500 jeenas, gjooza ar siso... un taa taalaak; Iekshaa saliekushies kaa garneles seezh salariimeni un shljupsteedami eed raamenus.
Garaam staigaa jakudzas - visiistaakie, kaadus tos raada filmaas. Bodiitees arii notiek tiiri filmu actions - riktiigi Aazijas gangsteri saulesbrillees uz pieres, dzeltenu aadu un nosviidushi, piipeedami bljaustaas un uzdzer sakee; Turpat ir Don Kihote veikals, kur paardod itin visu, saakot ar kariju un beidzot ar vibratoriem un teeju. Tai veikalaa nakts publika vispaari ir staasta veerta. Man ir nojausma, ka visi maajaas miitoshie hikikomori, visvisaadaakie chinpiras un yakuzas un visi kas pieder pie vinju paaudzes, bosoozoku un vienkaarshi visaadi zoku, perversie salariimeni un jaukaas meitenes, kuraam nekad nevar zinaat kas tai meitenei galvaa, visi ir veikalaa iekshaa un iepeerkas. Chinpiras peerk kappuraamenus, jaukaas meitenes peerk printerus un gaisa humidifierus, yakuzas peerk cigaretes, sakee un prezhus, ganguro meitenes njaud savaa starpaa un peerk marineetus kalmaarus un Taizemes kariju (es jau sen esmu pamaniijis, ka ganguro un paareejie gyaru ir ljoti praatiiga tauta), perversie salariimeni peerk kostiimus lai speeleetu kospleju. Hikikomori, vai kas tie taadi ir, ir baisa tauta. Itkaa jau parasti cilveeki, tikai apgjeerbti mazliet jociigi, bet cik drausmiigi smagi vinjiem ir skatieni. Esmu redzeejis visaadus skatienus, bet tiem cilveekiem aciis ir kaut-kaads ljaunuma, vienaldziibas, izmisuma un asaa praata mikss, absoluuti neizturams. Veel dazhreiz var redzeet jaunos paariishus kuri divos naktii peerk kafijas aparaatus. Arii taadi gadaas. Vai arii veselas gyaru gjimenes.
Taa luuk... ja kaads brauks ciemos, paluudziet, es juus aizvediishu uz sho iisto Japaanu, kuru juus neredzeesiet uz katra stuura, jo celji uz shiem skudrupuuzhnjiem nav triviaali.