Visu dienu velku aizkarus vaļā un ciet. No rīta atvelku, lai ielaistu gaismu, bet pusdienlaikā, kad no blakusmājas aizmugures izlien saule, ar skubu vienu pusi aizvelku ciet, lai netraucē. Pēc pāris stundām aizvelku arī otru pusi, jo atspulgs svešos logos un manā skapī ir pārāk košs. Bet nepaiet pat divas stundas, ka jau atvelku aizkarus, lai istabā nebūtu tumšs. Un nu jau atkal satumst, un es zinu, ka drīz nāksies vilkt aizkarus ciet un iedegt mākslīgo apgaismojumu.
|