(bez virsraksta)

« previous entry | next entry »
17.. Sep, 2013 | 04:54 pm
mūzika: Pie Dieviņa gari galdi

Sāk rasties tāda apjausma, ka laikam nav vērts par spīti visiem spēkiem pretoties lietām, kas notiek tev ne pa prātam, jo laikam jau mainīt dažas lietas vienkārši nav lemts. Sanāk, ka ir jāļaujas un lai ir kā dziesmā "Nu Dieviņi tava vaļa, nu tavās rociņās". Ai bļe kā es kādu vakaru dzeršu un kā man svīdīs acis.
:(

Link | Komentēt | Add to Memories

Comments {2}

hederas_sieva

(bez virsraksta)

from: [info]hederas_sieva
date: 17.. Sep, 2013 - 07:44 pm
Link

hm, hm, daru zināmu - dzeršana nelīdz, acu svīšana nelīdz, ārdīšanās nelīdz, flegmātisms nelīdz. Kopumā ņemot - nekas nelīdz, bet tu vari mēģināt.

Atbildēt

magnolia

(bez virsraksta)

from: [info]magnolia
date: 17.. Sep, 2013 - 09:53 pm
Link

nekad nedomāju, ka es tā teikšu, jo vienmēr esmu bijusi cīnītāja līdz pēdējai attiecību dzīvības lāsītei, bet-laid vaļā pēc iespējas ātrāk! tas ir tik ļoti ļoti iespējams, ka nākamais gadījums (un varbūt pat laimīgais) ir tepat aiz stūra. varbūt pat jāpaiet vien daži metri fiziski. un nejauši jāieiet. nejauši jāsatiek. būs!
un zini, pašlaik viss notiek daudz ātrāk.

Atbildēt