es vienmeer kaut ko saku, lai sevi paarliecinaatu, ka taa ir, bet taa bija nevis ir, un taa bija tikai meereni un subjektiivi, un vareeja buut arii citaadi.
man ir palikusi viena diena briivlaika, un man tagad shkjiet, ka varbuut turpmaak biezhaak man buus normaali atrasties shad tad aarpus laika un plaaniem. ir taada laika kategorija, kad laiks vaari staipaas gaisaa man blakus, bet liidzko es meegjinu vinju sajust vai apzinaaties kaut kaa, vinjsh pazuud zilos duumos, chiks. un tas ir tad tramiigi un neeerti. bet taadu laiku nevajag ieslodziit un dzenaat pa istabu, uz vinju vajag neskatiities liidz vinjsh aiziet ar garu degunu projaam.
man tieshaam ir vairaak jaalasa gudri veci viirieshi, politiski filozofi un rakstnieki, man ir taads milziigs izsalkums peec vinju dziivesstaastiem. man vienmeer ir milziigs izsalkums visos apkaarteejos redzeet savas tragjeedijas un neertos klusuma briizhus. es alkstu shaadu spogulju, un es zinu ka vinji ir, un tas ka es seezhu viena istabaa un izliekos, ka vinju nav, vai vinjus neuzmekleeju ir beernishkjiigi un tam jaadara gals.
2 atziņas | teikt
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}