Septembris 17., 2004
| 11:30 vakar uzkraasojos. paskatiijos spogulii. mieriiga, tuksha jaunas meitenes seja, zinaamas pretenzijas uz "tragjismu", kas shkjiet paaraak uzspeeleetas. nav nolasaama neviena doma, neviens emociju atspulgs. kur tas viss sleepjas? aadas kraasaa, luupu kaktinjos, acu izteiksmee? siikaas, nemanaamaas liinijaas?
vakaraa nomazgaaju seju, sajuuta taada, it kaa buutu nonjeemusi masku.
// shoriit domaaju par to, ka nicinaajums pazudis nafig - liidz ar cienju un miilestiibu. nupat atkal apsmeejos. nezinu, vai nicinoshi vai labsirdiigi, bet apsmeejos.
labriit! :)
|
Comments:
bet smieties esot veselīgi :)
visas emocijas sleepjas aciis.
domu saprati, pat ja nelogjiski izteicos ;)
ņu ņu. par domu arī pasmēju, bet neliecies traucēta
tev ko, skolā nav jābūt? btw, tā arī skaitās - ka cilvēka sejas izteiksmi nolasa pēc lūpu un acu kaktiņiem; tāpēc Mona Liza izskatoties noslēpumaina - jo gan acu, gan lūpu kaktiņi ir aizēnoti. paskaties kādreiz. kosmētikas efekts tas pats - salīdzinot ar plakstiņu ēnām + lūpukrāsu attiecīgi būtiskākie rajoni kļūst neizteiksmīgāki. ja vien nav tīši iekrāsoti acu kaktiņi. variāciju, protams, daudz.
jauki. buus vairaak jaakraasojas ;)
lai k-ko nosleeptu vai lai izliktos, ka ir kaut kas sleepjams? |
|
|
|
Sviesta Ciba |