Sprāgstoši un ekspresīvi - Kontrasti nūģa dzīvē

Sestdiena iesākās tik mietpilsoniski, pastaigājoties pa tirdziņu un nogaršojot visādus ēdienus. Papļāpāju ar ungāru puisi, kas runā ļoti labā latviešu valodā. Vismaz nebija tā nelabuma, kas piesitas, kad iznāku no lielveikala. Prozas darbnīcā jauki, apsolījos vairāk rakstīt. Daudz izsmējos par seriāla idejām un jociņiem. "Liesmojošā tumsā" mani neielaida, jo nebiju iepriekš pierakstījusies. No bēdām aizbraucu mājās. Tā vietā, lai pabeigtu mājasdarbus, sāku palēnām griezties mefistofeļa valsī, līdz attapos kādā bārā pamatīgā žvingulī. Kārtējo reizi nobrucis saprāta lego, ejot mājās vēl pamanījos sāpīgi ietriekties reklāmas afišā, kas nez kāpēc uzstādīta tieši man ceļā.
Aizgulējos un nokavēju darbu, bet kolēģi pret mani izturējās jaukāk un laipnāk nekā ikdienā, cienāja ar riekstiem un āboliem, lai gan neko ēst negribējās. Interesanti, tu radi citiem neērtības, bet pret tevi izturas kā pret princesi. Nez, vai kāds pamanīja manu nocūkoto mēteli, kuru ieraduma dēļ biju mierīgi uzvilkusi, tā izejot no mājas diezgan ķēmīgā paskatā. Gan jau cilvēki centās būt tik taktiski, ka izlikās neredzam. Nedaudz bail, kādu tēlu un masku esmu radījusi par sevi, ja teica, ka man esot īstā attieksme pret darbu. Hahaha. Nedaudz sevi ienīstu. Pretīgi, jo es nemaz negribu, ka man ir tik daudz seju.