| |
[Jul. 28th, 2008|07:02 pm] |
| [ | mood |
| | Mēle pār plecu... | ] |
Pie novakara, zeltsaules staros, nolēmu izvilkt uz balkona tērauda bērīti un nomazgāt nupat jau necaurredzamo dubļu uzslāņojumu, kā arī apveltīt transporta līdzekli ar pienākošos lubrikantu devu. Gara acīm skatīju, kā līksmi šļakstināšos ar ūdeni, ik pa brītiņam organismu atveldzējot ar malciņu auksta alus.
Vīziju līdz galam realizēt neizdevās. Zeltsaules, ka viņu jupis, staros 90% ūdens izgaroja vēl zemi nesasnieguši, bet atlikušie 10% čūkstēdami pārvērtās tvaikos pie pirmā kontakta ar grīdas flīzēm. Līdz pirmajai pīppauzei ledaini aukstais alus bija sasniedzis vārīšanās temperatūru un nepatīkami apdedzināja muti. Un atkal jau patīkamā un lietderīgā apvienošana palika tikai par lietderīgo.
Bet gandarījums par padarīto nemazinās; tīri vai varētu izmest kādu līkumu un sajust atšķirību, tikai bail, ka beigšu savu cēlo mūžu ar prastu un banālu karstumdūrienu. |
|
|
