|
[13. Aug 2010|15:04] |
stastiju tonijai par dzivi, audzinaju vinu, ha!, un sapratu, ka es joprojam nezinu,ko gribu ar savu no savas savaa utt. Dziìvee. Visi apkart skiet tadi nostabilizejusies. Tikai es kaut kaa. Jo nezinu, ko gribu. Parastais "but laimiga" vairs neder. Ir sevi jadzivo. Ka man sevi izdzivot? Es gribu sevi izdzivot. Es gribu savu dzivi. Es gribu tikt ar to galaa. |
|
|
Comments: |
Bet vai patiešām nezini, ko gribētos no dzīves? Varbūt tas ir kaut kā tā, ka liekas, ir jāvēlas kaut kas varens un tā kā nekā tāda nav un nenotiek, tad šķiet, ka kopumā vispār nav skaidrības... (mans jaunais mīļais vārdiņs ir- vienkāršība, tā daudz ko līdzsvaro. Gan to, ko es navaru, gan to, ko varbūt varu.) Bet kā Tev pašai šķiet, kā ir ar Tevi?
| From: | az |
Date: | 15. Augusts 2010 - 19:28 |
---|
| | | (Link) |
|
man patik tavs jaunais milais vardins. un patiesiba ir drosi vien taa, kaa tu saki. ka kaut ko lielu gribas - pat ne gribas, liekas, ka jaagrib. jo dabuut var tikai to, ko grib. taa kaa pienakums. vajag gribeet, bet patiesiba negribas. un tad saakas panika. un man pasai liekas, ka viss ir. un ka es esmu. paldies par iespeju atbildet ;} es diezgan ilgi domaaju.
| From: | az |
Date: | 16. Augusts 2010 - 20:21 |
---|
| | | (Link) |
|
;* | |