Sākšu ar apgalvojumu, ka man ļoti tīkams ir fakts, ka Tarkovskim tīkami bija metaforu un metafizikas plaukti, kuri man izteikti tuvi ir kopš iepazīšanās ar Team Silent mīlestību pret šīm pašām lietām, pret šo pašu dzīves pilno un izteiksmes līdzekļos neizsmeļamo simbolismu.
Filma ieturēta labākajās hipnotizējošā Tarkovska tradīcijās – lēni kadrējumi; lēnas kameras kustības, kas pavadītas ar skaņu, noved skatītāju transam līdzīgā stāvoklī; spēles ar krāsu psiholoģiju, kas suģestē un izceļ lietas, kuras Tarkovskis no Stanisław Lem darba vēlas izcelt; absolūti mākslinieciskās kompozīcijas, kuras ir gatavas likšanai pie sienas kā lieliskas ainavas – šeit ir viss, ko es no Tarkovska redzēju pirmajā reizē caur Zonas simboliskajām aprisēm: tā pati perfekcija, tā pati dialogu estētika, līdzvērtīgi izstrādāti tēli un kopējā atmosfēra, kura ievelk sevī un izslēdz iespēju novērsties no hipnotizējošās mākslas, turklāt visam pa virsu – ar līdzīgiem elementiem un metafiziskām metaforām apveltīts stāsts par cilvēku, viņa cilvēcību, pasauli un to, kādu apkārtni tas veido dažādu stimulu ietekmē. Turklāt tas elements/koncepts par spēcīgu pārdzīvojumu manifestāciju fiziskā veidolā un manifestētās būtnes esības aplūkošana – vairāk kā vienkārši garda apcere par to, kas veido cilvēku, - vairāk kā garda kopsakarība ar Silent Hill universu – arī Stalker saturēja līdzības un šādas kopsakarības ir viens no ceļiem uz maniem simpātiju serveriem – un ja vēl piemetam Tarkovska ģenialitāti un arī audiovizuālās līdzības, tādas kā migla, mīklainā un biezā atmosfēra, skanošā mūzika, turklāt filmā ir arī savas "krīpī" vietas!
Solaris laikā radās man jautājums par Dark Ambient žanra izcelsmi. Viens no valdošajiem uzskatiem ir, ka Lustmord ir viens no tiem, kas astoņdesmitajos/deviņdesmitajos gados radīja šo žanru, taču gan Stalker, gan Solaris satur gana daudz spēcīga audiomateriāla, lai to varētu nosaukt vismaz par agrīnu Dark Ambient, manuprāt. Paša Tarkovska skaņas cilvēka viedokli par savu mūziku var aplūkot Stalker DVD pielikumos, kur var gūt apstiprinājumus pieņēmumam, ar kuru pats uz savu jautājumu varētu atbildēt apmēram šādi: Lustmord salika kopā jau agrāk esošos Dark Ambient elementus kopā sev raksturīgā formā un iznesa šo mākslas formu ārpusē. Taču Solaris – manuprāt ir cienījams PSRS Dark Ambient paraudziņš, kas kopā ar Tarkovska vīziju veido (pareizāk būtu teikt, ka mūzika akcentē Tarkovska vīziju) šo hipnotizējošo efektu, kāds šajā filmā sevišķi spilgti izpaužas automašīnu braukšanā cauri tuneļiem.

Gards un domas pilns kino: 9/10

Treileris: http://www.youtube.com/watch?v=1Tob56MebI8