Viena lapa -

About  

Previous Entry Nov. 6th, 2009 @ 10:28 am Next Entry




viņi strauji sašaurināja savu draugu loku. vai tas bija negaidīti, viņi nemācēja spriest, bet Alvis atstūma visu tumšo matu ērkulu, sakot - draza, draza. dīķī kāds peldējās, un to varēja noturēt par visu atlikušo, bet apkārt neviena vairs nebija, visi klusēja, vērojot viņu. tas ir viņš, viņš sakustas, es patiesi viņu atpazinu, cauri visai vasarai mēģināju viņu iznīcināt, bet nu cauri ir. vai tev kāds ir teicis, ka izskaties pēc pūķa? kultūras stundās juties tīrs un kārtīgs, jo biji labi apcirpts, bet, kad atgriezies skolā, gudrāks nekļuvi, par prezidentu nekļuvi. nevarēji jau arī, jo nesaprati, ko Inga no tevis grib, bet viņa tikai gribēja nenoticēt, lai atvieglotu savas māsas dzīvi. ja vien jūs iedomātos, kādas intrigas vīrieši un sievietes savā starpā vij, jūs uzbangotu ar jaunu sparu, jūsu dzīve iegūtu jaunu krāsu, jauni gaiteņi parādītos sen atstātās galerijās, jūs viscaur sajauktos ar jauniešiem, šīm svaigajām balsīm, smiekliem. viņiem bija jautrāk kā citiem, jo neviens viņus klasē nepazina. jautrības netrūka arī ielas otrā pusē, kur viņiem mācās virsū brīvmūrnieki un reizēm meitenes, ko bija


grūti novērtēt, jo viņām patika puiši. tādu vēl nevienu nebiju redzējis, nebija izdevies, bet nu noturēju viņu par meiteņu zagli. viss tādos uzvalkos, šlipsēs un uzgaļos. grozās uz augstpapēžu kurpēm, uz špiļkām un ir patstātvīgs savos lēmumos. jau kuro reizi šodien viņu redzu. gadījumā, ja tas turpināsies vēl ilgāk, es vairs neizturēšu un palikšu raibs sejā. bet tā nebija viņa, viņa klusībā savā savrupmājā nodarbojās ar tirdziņu un dziļi elpoja. vai viņa tev iedzēla? tu izskaties tāds savārdzis. nesaki vairs ne vārda, es piezvanīšu uz bāru un skaļi nosmiešos. viņiem vajadzētu saprast. diemžēl klusums nespēja ārstēt un seklajos autiņos kāds bija atstājis savu mašīnu. kas par skuķi, ja tādu vēl redzētu, mani sēklinieki samainītos vietām ar dvēseli un es kļūtu par dziļāku personu, tik dziļu kā šī lapa, kā šie gruzdošie padebeši. jā, es varu to atļauties, jo biju taču vienā klasē ar viņu, ar šo zēnu, kura domas atgaiņā ērmus. viņu sauc Alvis, tas ir pats Alvis. pašas labākās atzīmes, pats gudrākais zēns klasē, bet pēc acīm var pateikt, ka iemidzināts. ir ko mācīties.




Tags:
(Leave a comment)
Top of Page Powered by Sviesta Ciba