1. Viņš viņu uzlūko kā pasaules brīnumu. Viņa atraidot smaida. Viņš nenovērš skatienu. Viņa izliekas nemanot. Viņš zin, ka nekad viņai nepiederēs, ja nu vienīgi atmiņās. Pagātni par nākotni pārvērst nevar...
2. Viņš parādās pie apvāršņa, ja zin - viņas smaids būs pretī viņa acīm. Bez viņas ir citādāk. Bez viņas ir labi, ar viņu - vēl labāk. Bez viņas viņš jūtas bezspēcīgs. Viņas klātbūtnē uzplaukst.
3. Viņš viņu pasūtīja jau sen. Viņa vēl rādās viņa acu priekšā. Cilvēks bez pašnovērtējuma - pat pēc visa tā, ko viņš viņai ir nodarījis. Viņš viņu ignorē, bet, ja tas nelīdz - pazemo visu acu priekšā. Viņa iedrošinās, iedrošinās bendēt viņa dzīvi, kaut labi zin viņa nostāju pret viņu. Nākamās attiecības viņa neiedragās [vismaz, ja nebūs pazīstama ar viņa meiteni].
4. Viņa pie viņa ierodas kā pie mierinājuma. Viņa viņu vēljoprojām mīl, tāpat kā viņš viņu. Vienīgi viņiem nebūs lemts būt kopā. Vairs ne. Šīs labās attiecības - acu skatienus, koķetās frāzes, pieskārienus un pāris skūpstu nedrīkst sabojāt ar nopietnām attiecībām. Viens otram viņi ir kā mierinājums. Viņi dzīvo atmiņās ar tagadnes garšu.
5. Viņa cerēja uz viena vakara attiecībām, viņš - uz ļoti nopietnām. Jautājums - kāpēc viņa nevēlējās nopietnas attiecības? Iemesls - viņa baidījās, baidījās, ka viņš par viņu uzzinās pārāk daudz.

Visas šīs attiecības sākās ar 1 vakaru, nakti, dienu. Beidzās... Nē - nebeidzās - turpinās vēljoprojām... Viņi [bijušie] šad tad satiekas, parunājas un turpina savas alkas, bet ne tā, kā bija pirms tam. Vienpusēji, ar otra izvairīšanos, novēršanos vai bailēm atkal apdedzināties...