1. otrādi.

vakarā sencis liek mm. gulēt. šī negrib ne par ko. neklausa, dauzās.

sencis: šovakar gulēt neiesim!

mm: nē, iesim!

- zobus netīrīsim!

- nē, tīrīsim, citādi būs zobos caurumi! (jož tīrīt zobus.)

- šonakt gulēsim nevis gultā, bet uz pumpas (tāds apaļš sēžamais)!

- nē, gultā!

- liksim kājas uz spilvena!

- nē, galvu uz spiulena!

un tā mm ir knaši nolikts gulēt. es tā nemāku sarunāt, visu daru pa taisno. bet nesen mm nevarēju dabūt prom no dārziņa, šī lēkāja pa soliņu, snaikstījās, kārtoja skapīti un neģērbās ne par ko. tad nolēmu es arī pamēģināt.

- bikses vilksim galvā!

- nē, kājās! (fiksi uzvelk.)

- zābakus vilksim rokās!

- nē, kājās! (fiksi uzvelk.)

- cepuri vilksim rokās!

- nē, galvā!

tā ātri vien bērns bija saģērbts un pa durvīm ārā.

2. ar mazzaķi jeb suns uz siena kaudzes.

mm jau bija sen paziņojis, ka šim nepatīkot, kā es dziedu. bet kad šoziem sāku dziedāt mazzaķim, mm arī sagribēja dziesmiņas pirms aizmigšanas. tas pamazām ir izvērties ikvakara mūzikas pusstundā. man par lielu sajūsmu mm ir sācis ziņģēt līdzi. viņa dzied tā izteiksmīgi. piemēram, pantā "ap vārtiemi raidīju ar akmeni sviežu" stipri paceļ balsi. pati savā nodabā arī dzied visādus sajaukumus - grib mani māte pie to veco atdot, pie to veco iešu vainadziņu došu. man tas liekas tā ievērojami, ka viņa pamazām memorizē daudzpantu dziesmas. i nevajag uz dziedāšanas pulciņu vest.

pamazām izrādās, ka arī citādi mm nelaidīs garām neko, ko es dodu mz. mm parasti neko neēd, vismaz ja es esmu to taisījusi. ja to dodu mz - mm arī paprasa. dažreiz pat ēd. mz vispār ir izēdājs un ēd divreiz vairāk par mm. kad saku, ka mz ir izēdājs, mm iesaucas - es arī esmu izēdājs!

bija vēl trešais veids, bet to esmu pilnīgi aizmirsusi.