another dream jeb asiņains slaktiņš manā galvā |
[Jun. 27th, 2010|02:05 pm] |
[ | Current Mood |
| | visi jūrmalā, a es mājās | ] |
[ | Current Music |
| | no music yet | ] | kino vakars - it kā pie manis, bet ne šinī dzīvoklī. vsp īsti ne dzīvoklī bet drīzāk kkādā viesnīcas tipa pasācienā, jo ieet tur var no gara gaiteņa un ienākšana notiek uzreiz viesistabā, kurā it kā var nokāpt, jo atrodas puslīmeni zemāk, par gaiteni.. pie manis ir atnākuši ļoti jauki cilvēki - anna, madara, ilze, jūlija, ralfs, gundars.. ūn speisijs [tagad rakstot, es pati rēcu, bet speisijs it was again]. turklāt speisijs to visu sarīkoja, lai parādītu man kkādu super-filmu un teica, lai es pasaucu draugus.
es nezinu, kādu filmu mēs tur skatījāmies, bet tam īsti nav nozīmes, jo viss tālākais sāka iet ļoti slikti. pie durvīm kāds klauvēja un speisijs gāja atvērt un teica: 'coming..' bet ilze bija tuvāk un atvēra viņu, a kkāds plikpaurains vecis iešāva viņai tieši pierē, tad it kā šokā, ka nav trāpījis īstajam sāka skatīties apkārt uz sastingušajiem mums.. ieraudzīja speisiju, sāka šaut. speisija nometās guļus, lode trāpīja istabas centrā esošajai strūklaciņai.. [es vēl padomāju - paldies dievam, man šitā nekad nav patikusi un no viņas tik čurāt vien gribas!] tad gundars sort of jau bija pie durvīm un blieza čalim par galvu ar kkādu mazu skulptūriņu - if nothing else - viņš viņam vismaz izsita ieroci. čalis metās bēgt, gundars gribēja mesties pakaļ, bet speisijs viņu aizturēja un aizsūtīja lejā pie apsargiem. anna teica, ka jāsauc arī ātrie, ralfs kko iestarpināja, ka viņa pati bes pāris gadiem jau ārste, anna gribēja kko iebilst, bet speisijs teica, ka tas neko nemainīs, jo ilze jau ir beigta, turklāt mums ir jauna problēma. man bija 'wtf?' par citiem nezinu, bet tad speisijs norādīja, ka strūklakas vietā ir kkādas atsprāgušas trubas, kas piepilda viesistabu ar ūdeni.. turklāt, tā kā tā ir iedziļināta - veidojas sort of baseins. es laikam savā šokā par ilzi vsp neko nesapratu un nejutu, jo biju jau pāri celim ūdenī. ralfs aizgāja ar madaru skatīties, ko var darīt lietas labā, speisijs sāka kādam zvanīt.. bet lokālais telefons nestrādāja.. laikam no ūdens. mēs ar annu stāvējām apkampušās un lējām neapzinātas asaras, kas vnk neapstājās. a filma fonā joprojām gāja.. pie durvīm klauvēja. un mēs sabijāmies, bet jūlija teica, ka būs atgriezies gundars un gāja atvērt, speisijs bija turpat klāt, teica, lai skatās actiņā pirms taisa vaļā, bet tas bija gundars.. un viņa atvēra..
bēt tas bija tikai gundara līķis, kuru sev priekšā turēja tas pats čalis. viņš palaida gundaru vaļā un sāka šaudīties.. nošāva jūliju. speisijs bļāva - 'no! they ar just children!' bet tad čalis iešāva speisijam tieši acī.. un lode izgāja cauri. visi līķi no sākuma it kā grima, bet tad pacēlās un peldēja uz ūdens, bet speisijs bija ar seju uz augšu un trūkstošā acs bija more than apzskatāma. čalis teica don't move, bet viņam likās, ka ralfs ar madaru kustās un tad viņš šāudījās gaisā, lai mūs nobiedētu un atkārtoja savu 'don't move!' bet tanī brīdī, kad viņš sāka šaudīties es paniru zem ūdens. es dzirdēju, kā anna iekliedzās. vēl pāris šāvienus. tad kkādas nesaprotamas sarunas. un es sāku domāt - nafig es paniru, moš viņš mūs arī nenogalinātu.. a man jau sāk trūkt gaisa.. turklāt ja es izniršu viņš mani noteikti aiz pārsteiguma nošaus. bet neviens nekustējās. un čalis negāja prom. un tad es sāku domāt, ka laikam tiešām visi peldētāji reizēm brīnās - kā tad tas ir noslīkt? kas ir smieklīgi jo es par to esmu domājusi.. un grāmatā, kad viņš slīka, būdams peldētājs, arī par to domāja. un tad es jutu vēlmi ieelpot ūdeni savās plaušās. tas ieelpošanas reflekss, kuru pēc zināja laika nevar savaldīt. un te man ienāca ļoti stulba doma - bišku izelpot un ātri ieelpot to pašu gaisu atpakaļ, tas protams, nenostrādāja.. bet, kad es ieelpoju, nesajutu neko nepatīkamu. man likās, ka esmu zivs un elpot ūdeni ir mans parastais elpošanas veids.
tad kāds sāka vilkt mani ārā no ūdens, tas bija ralfs, kurš annas kontrolets, taisījās pumpēt man no plaušām ārā ūdeni. bet viņi skatījās uz mani ļoti dīvaini, kad es neko neteicu, bet clearly nebiju bezsamaņā un mirkšķināju acis un skatījos uz viņiem. bija ļoti dīvains klusums un tad madara sāka smieties, bet anna raudāt jau pa īstam, kad trūkst elpas, bet varbūt viņa arī smējās, jo tās divas lietas are sometimes indistinguishable. es arī sāku smieties. un tad viņas mani apskāva, a ralfs izskatījās apstulbis. mēs sēdējām uz virs ūdens esošās dīvāna daļas. un tad amadara teica, ka laikam vajadzētu kādu pasaukt un bet man neviens nenāca prātā un es prasīju - ko? un viņa ar acīm parādīja man uz augšējo stāvu [un tad es atcerējos, ka tiešām - tur dzīvo tā pati kaimiņiene, kas arī reāli dzīvo virs mums, un ka es viņu labi pazīstu un viņa ir jauka sieviete] bet viņa jau patei laikam nāca, jo no gaiteņa varēja dzidēt viņas kliedzienus un tad viņa arī pati ieskrēja durvīs un apstājās blakus gundara līķim. [stpc gundars bija nodurts mugurā ar nazi]..
sāka parādīties arī visādi citi cilvēki.. bet ralfs man prasīja - kā es tik ilgi varēju aizturēt elpu, jo viņš arī aizturēja, kad es ieniru, bet viņam pietika tik uz trešdaļu tā laika.. turklāt viņš arī ir peldētājs, turklāt čalis. es teicu, ka tāpat, kā grāmatā, kuru nesen lasīju pienāca brīdis, kad es vairs nevarēju likt sev neielpot, bet kad ieelpoju - varēju elpot kā zivs. anna teica, ka gan jau tas no šoka un ka īstenībā man plaušas pilnas ar ūdeni.. un tikko es atjēgšos es to sajutīšu.. un ka jāsauc ātrie. un tad es pamanīju, ka madarai apkārt veidojas asiņaina ūdens aura. izrādījās, ka kkādā brīdī viņai lode trāpīja plecā, bet viņa to nesajuta.. un kad viņa tagad ieraudzīja, viņa laikam sajuta.. bet ātrie bija jau klāt. mūs sāka tīt segās.. u.tt.
tad es pamodos un manā acupriekšā bija mans mobilais, tas bija atvērts un es blenzu tieši displejā. tad es izdomāju, ka laikam zvanīja modinātājs un es paņēmu telefonu, lai to atslegtu, bet aizmigu kkur pusceļā.. turklāt es, protams, neko neatcerējos par iepriekš-pamošanos. un tad es sev pateicu: 'viss ir kārtībā, tu vnk vel esi šoka stāvoklī!' un tad es laikam pamodos jau pa īstam. |
|
|