Neprātīgā saprāta balss - Papa te Čarlijs, lienam...
[Jaunākais][Arhivētais][Draugi][Par sevi]
22:16
[Link] |
Papa te Čarlijs, lienam... Ticiet vai nē, bet pagājušo nakti atkal nakšņoju mežā, kaut gan vēl piektdien pa dienu kāvos ar milzīgu slinkuma lēkmi. Kā redzams pienākuma apziņa uzvarēja. Šoreiz bija krietni vēsāks kā pagājušo reizi, bet arī fizisku aktivitāšu bija vairāk un arī iespaidīgā sērsna rūpējās par to, lai mēs būtu galīgi aizelsušies jau pēc 50m. Vispār jau tagad mēs abi pieredzējušākie kadri no studentu militārās apmācības esam iejutušies tādās kā tētu lomās, jo mūsu nodaļā puse ir jaunas meitenes, kas tikko iestājušās zemessardzē. Visām 19 gadi un vēl dzīva jaunsargu domāšana. Iet cauri mežam nepārtraukti par kaut ko ķiķinot, sačukstoties un vispār pasākumu uztverot kā lielu pārgājienu zaļumos. Nekas, mēs viņām iemācīsim nopietnu attieksmi, jo kolektīvs mums kopumā ir spēcīgs un motivēts un priekšniecība mūs gatavo kā rotas elitārāko vienību un sava veida konkurentus slavenajiem izlūkiem. Tā lūk, bet vispār -13 grādos gulēt zaru būdā vienā guļamaisiņā nav sevišķi patīkami, kājas salst ne pa jokam.
|
|
|
būtu ātrāk pateicis, ka kaut kur tā dodies, būtu personiski izsniegusi vilnas zeķes!!!! (jo galvenais taču, lai kājas būtu siltas) - un kā lai viņas neķiķina, ja apkārt bars staltu jaunēkļu, a?
konkurentus izlūkiem? Jums tak savi uzdevumi - šiem savi. Tas ir tāpat kā pamperiem konkurēt ar paketēm (sorry par salīdzinājumu - vienkārši tas funkcionāli pirmais iešāvās prātā)
Ne jau kā konkurentus pienākumu ziņā, bet vairāk tieši sagatavotības un prasmju līmenī. |
|