bija tik skumji, tik skumji, ka jēgerīša lielā pudele pazuda divās makīša lielajās kolās. sēdējām pie brīvības pieminekļa un aktīvi bēdājāmies. vēla pēcpusdiena ar jumtiņu. labi, jumtu. jo pie "veronika grib mirt" abas zvērīgi raudājām satinušās pledā. kīno rīgas tualetes mani savādāku, kā noraudājušos ir redzējušas tikai vienu reizi, kad gājām uz artcopy dokumentālo par reklāmas industriju.