Journal    Friends    Archive    User Info    memories
 

as i dream about movies they won't make of me when i'm dead -

Mar. 7th, 2017 02:44 am

lieliski. pēdējais vakars vjetnamā, ejam mājās. piestājas mocis, kaut ko piedāvā d. nezinu, zāli, moci, tūri...wutever. rakstu īsziņu, neklausos. kad d. pasaka, ka mums neko nevajag, moča vadītājs maigi mēģina man izraut telefonu. noturu. mocis līgani aizbrauc. kaut ko nokliedzu pakaļ, bet, ok, telefons ir palicis man rokā, ainas beigas. fuck you, komunisms, man vēl kuba ir maigā atmiņā. fuck you, sistēma, kas sistemātiski sapiš cilvēkus.

4 comments - Leave a commentPrevious Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry

Comments:

From:[info]sole
Date:March 7th, 2017 - 07:54 am
(Link)
Ui, malacis, ka noturēji! Es pirms trim gadiem nenoturēju. Interesanti, ka arī pēdējā vakarā. Ceļojumu apdrošināšana atlīdzināja, bet rūgtums sirdī palicis joprojām...
From:[info]ieraksts
Date:March 7th, 2017 - 12:10 pm
(Link)
Tev vajadzēja viņam vēl divus telefonus mest pakaļ, kapitālisti taču to var atļauties.
From:[info]rasbainieks
Date:March 7th, 2017 - 03:08 pm
(Link)
no šitā es visvairāk baidījos vjetnamas tripā – ka uz beigām būsim atslābuši, atgriezīsimies lielpilsētā un beidzot tomēr uzrausimies uz to slaveno ride-by-robbery (praktiski visi paziņu stāsti par apzagšanu ir tieši par pēdējām dienām tripā)
From:[info]penny_lane
Date:March 7th, 2017 - 03:13 pm
(Link)
tad, kad mani apzaga, es biju atslābusi, svaigi atveseļojusies un dzīve vispār bija skaista- tā ir kaut kāda maucība.

a bet močzagļi ir jau arī visur citur, ar tiem vismaz kaut kāds treniņš. kaut gan šitajā lopā mani uzjautrināja tas, ka sākumā mēģināja lietas nopārdot, a pēc tam- nozagt. nu tak vienu vai otru, šitais jau nekaunīgi.