Diapozitīvs - Reliģija

Ja es skatos uz reliģijas labajām pusēm, man ar to nav īsti problēmu - simpatizē ideja, ka reliģija ir nekas vairāk par ilgtermiņā veselīgām un tūkstošgadēs pārbaudītām attieksmēm un dzīves skolu, kas ietērpta iekš misticisma - nozīmju pārnešana līdzīgi kā teikās.
Kad nodestilēju nost šīs atšķirīgās dievības, tad kodificētās uzvedības normas man globāli izskatās stipri līdzīgas. Nav nekāds brīnums - loģiski, jo reliģija NAV atdalāma no cilvēka. Cilvēks ir visu reliģiju autors un Homo Sapiens sugai ir konkrētas un līdzīgas izpausmes it visur, kur tas ir.

Kad vientuļš cilvēks caur reliģiju atrod kompāniju un lietu, kurai nodoties, tādējādi aizlāpot šo tukšumu un pienesot kādas vērtības dzirksti dzīvē - ar to man arī nav problēmas. Beeet, kad tur panesas asa rīcība aklas ticības vārdā - tad gan man ir masīva problēma, jo bieži vien tas pie labuma nenoved - rodas tik diskriminācija uz ticības pamata - gan konfesiju starpā, gan plašāk. Un "mīlestības reliģija" sāk karot par destilētajiem dieviem, pazaudē savu patieso mērķi.

Nedrīkstētu piemirst arī to, ka Bībele kanonizē diskrimināciju pēc ticības - skat. Mateja evaņģēliju 10:14​ par piemēru - tāpat kā Marka evaņģēliju 6:11 un Lūkas evaņģēliju 9:5 - pēc būtības diskriminējoša reliģija kā jau visas Abrahamiskās: ja nenotic un nepievienojas, tad necilvēks. Tā skaitā ebreji, kas ir kristietības sektas autori - kristietība radās kā Jūdaisma atzars. Konfesiju kari jau iz cepšanas stadijas. Un Islams arī savas saknes meklē Jūdaismā - jaunākā no Abrahamiskajām un visnetolerantākā pret to, kas notiek ārpus tuksneša...

Lietojiet atbildīgi savus vienīgos patiesos dievus.