as i dream about movies they won't make of me when i'm dead -

atnesa maisu ar kaķēniem, tagad kaķēni jābaro ik pa pāris stundām. ja es būtu ļoti bagāta, es atstātu daudz naudas sterilizācijai, jo, ja viņi tuvākajā laikā nesasterilizēs viņus visus, tad zeme (jūra?) atvērsies.

pie iepriekšējā ieraksta kāds teica, ka kaķus vajag visus noslīcināt. nē, nevajag, manuprāt, arī cilvēkus nevajag slīcināt, ja vien viņi nelūdzas. šie kaķi galīgi nelūdzas pēc slīcināšanas. tie, kas "lūdzas", tie arī nomirst.

pat žizele, kas nodarbojās ar depresiju un nemazgāšanos, staigāja visa tāda atbaidoša un nosiekalojusies, nē, arī viņa priecīgi ritinās klēpi tev par šausmām. un invalīds Bubbles, kas visu laiku kaujas ar siāmieti, viņš arī nelūdzas. acīs bieži rakstīts. bet kamēr adopciju reits ir viens kaķēns uz divdesmit, ir bēdīgi.

lielākā daļa citu kaķu te ir tik veselīgi, ka šņakst vien.

nē, tiešām, es nedomāju, ka ir nepareizi glābt ielas kaķus. ir stulbi nespēt viņus sterilizēt, bet, ņemot vērā, ka pasākums jauns, es tiešām ceru, ka tas ir laika jautājums.

pa visu šim ierakstam ievēroju, ka ziņkārīgākajam no kaķēniem aizlipusi slimīgā actiņa, gāju iztīrīt. kamēr viņš man košļāja pirkstu, domāju, vai noslīcināts viņš būtu laimīgāks, man tiešām liekas, ka nē. un tagad viņš uz mani skatās divām acīm. tas nav daudz. bet tas ir vairāk par nevienu.