tethys_

Biju uz Aīdu. Kopumā patika, lai gan man vispār ir šādi tādi iebildumi pret operām, taču tie bieži attiecas uz visām, un šeit nav piesaucami. Likās nedaudz par garu un par garu arī starpbrīži. Kopumā 3,5h es nevaru koncentrēties uz tādu lietu. Taču vispār man patika, priecājos, ka aizgāju. Pašās beigās pat viena asariņa nobira, jo beigas ir tiešām aizkustinošas. Neesmu nekāds operu eksperts, varu tikai tā - no savām emocijām vērtēt, un jā, patika, gribētos vēl aiziet uz kādu. Vienīgais, kas man likās šajā operā varbūt tiešām trūka - tēlojums. Man vispār liekas, ka operā vairāk būtu jāpievēršas arī tēlojumam, jo tā nav vienkārši dziedāšana skaistos tērpos, tur jābūt arī aktiermeistarībai kaut kādai, bet šeit man likās, ka trūka. Parasti trūkst, bet šeit jo īpaši. Nav jau tā, ka es bieži ietu uz operu, bet esmu skatījusies ierakstus, citās likās, ka tēlojums bija labāks. Muzikāli man Aīda patīk, bet arī nav tā, ka ļoti paķertu. Sižets ir skaists, ļoti patīk, bet trūkst tādu zīmīgāku āriju, kas tiešām atšķirtos no citām. Kopumā gan mūzika patīk.
Tas tāds mans, pilnīga nespeciālista un arī mazskatītāja viedoklis.
Tiesa, man ne īpaši patīk atrasties operā. Ļoti daudz cilvēku, kas ceļ degunu mākoņos, un pat atļaujas ļauni un nicīgi blenzt uz to, ka man ir mugursomiņa, piemēram. Tā kā mode un etiķete man ir absolūti vienaldzīgi, uzskatu, ka ir jāģērbjas pieklājīgi un nevajag speciāli mēģināt kādu tracināt, es ģērbjos tā, kā man ir ērti. Man ir ērti ar mazu mugursomiņu, un, ja kādam tā traucē, tāpat kā kāda džinsi, grebene (tā tiesa var traucēt saskatīt skatuvi) vai spilgti rozā brilles, tad problēmas ir tam tur nevis man. Tik ļoti riebjas snobisms un ārišķība, kas nav vienkārši - gribu ģērbties skaisti - bet gan citu vērtēšana, piekasīšanās, pieķeršanās kaut kādiem likumiem un etiķetei. Fui, kā riebjas man tas viss. Pašai mugurā apģērbs un rotas, kas pārsniedz vidējo gada algu, un vēl lepojās ar to, sarauc degunu un demonstratīvi iet ar līkumu. Man būtu kauns rotāties ar briljantiem no galvas līdz kājām, nopietni, uzskatu to par stulbuma pazīmi. Bet nu man ir pilnīgi cita domāšana kā tādiem cilvēkiem, kas vergo modei un kaut kādiem likumiem.
Tāpat nepanesu visu to operas zeltu, jūtos tādā vidē slikti. Zelts ar baltu man liekas bezgaumīgākais iespējamais salikums. Nu labi, neīsta zelta rotas un patiesībā pat īsta zelta krāsa man vispār nepatīk, bet ar baltu - nu taču... protams, tikai mana gaume, ir cilvēki, kam tas liekas skaisti un es par viņiem nesmejos.
Vispār vēlreiz sajutos, cik es jūtos tāla no tādas sabiedrības, kas lēnā, svinīgā gaitā, degunu mākoņos pacēluši, nejēdzīgi dārgā apģērbā dodas uz operu, lai izskatītos, ka ir kulturāli. Ir cilvēki, kas acīmredzami bauda priekšnesumu, bet ir tādi, kas garlaikojas un žāvājas, un patiesībā nāk pablenzt uz visu to zeltu un aprunāt kā kurš ir saģērbies.
Tiesa, es nejūtos nemaz neērti savās humpalu lupatās, man nav kauns par savu mugursomiņu un es varu blenzt pretim visam tam zeltam un sarauktajiem deguntiņiem pilnīgi brīvi un mierīgi. Man nav tieksmes nolīst kaktiņā un turēties tumsā, kamēr izslēdz gaismas, lai neviens neredz manus zaļos matus. Ne daudzos, bet tomēr pamanāmos skatienos es redzēju tādu dvēseles tukšumu, kas lika man noskurināties.
Tā nav mana vide, varbūt, ka es kaut ko nesaskatu pareizi, kļūdos, vērtēju pārāk stingri... tomēr kaut kas šajos it kā smalkajos pasākumos man ož pēc gružkastes.
Varbūt tā vienkārši nav mana vieta.