07 September 2010 @ 03:41 pm
 
skaists bezdarbnieka rīts. staigājos ar svešiem suņiem, pieņemot samaksu žaketēs, par spīti nenopietnajam konta stāvoklim. ai, bet tā ir izcili skaista žakete, suns ir mīļums, galvenā pastaigu vieta ir ķīpsalas strēle gar daugavu un rudens saulīte pašlaik tiek līdz kaulam.
forši tā dažādus dzīvnieciņus satikt epizodiski. viņam no manis tiek liels spēlēšanās prieks, nepagurstoša kociņa mētāšana, ņurcīšana un paijas, man tiek neapnikšana un atbildības sajūtas izlaišana un iespēja skatīties kā viņi aug. haizivs periods sāk pāriet, nekož vairs tik bieži. bet kociņu atnešanā viņš joprojām ir vienkārši psihs. kamēr sēdēju, viņš daugavas malā bija savācis tuvākā radiusā esošos un sakrāvis pie manas kreisās kājas mazu sārtu atgādinošu čupiņu uz ko baigi žēli skatījās.