21 August 2010 @ 12:37 pm
 
uzvelku korseti, dejoju uzvaras deju, priecīgi skraidāju pa māju bļaustoties cik esmu smuidrs un šmaugs
un tad hujāaaa.. indīgā tonī lēni novelk "žēl, ka nav kam īsti parādīt, ne? "
replikas vietā " kāā-āāārlī, negribi atnākt apskatīties, nopirku ādas kleitu"
hell jeāaaah
viņas sejasizteiksme ierāmējama un pakarama virs kamīna smieklīgākai dzīvei
stulbā sieviete un viņas nedrošība

es taču, piemēram, tevī redzu tīru skaistumu. mierīgi varu iztēloties viņu kā sievieti, kuru mīlētu, būdama vīrietis.
baltu ādu, brīva no muļķības piestaigāt uz solāriju. apaļa un mazliet liekoša baidīties, kas ar to apaļumu būs pēc desmit gadiem, bet pašlaik perfekta. un mīksta, pa visām savām porām mīļa un mīksta.