|
|
|
Decembris 4., 2014
12:41
Bērns pamodās smaidīgs un laimīgs kā saulstariņš. Tad nu tā paša slinkuma vadīta, fiksi savācos, iekrāvu bērnu mašīnā un prom uz vingrošanu. Dažas minūtes gan nokavējām, bet nekas. Kā izrādās, man ir lielāks slinkums 2 stundas domāt par bērnu un ņemties ar viņu nekā vingrot. Redz, pēdējā laikā viņa spēlējoties veļas uz punča, kādas minūtes patusē un tad sākas - vai nu nogurusi, vai apnikusies, vai mantu nemāk tādā pozā pietiekami efektīvi mutē dabūt, vai kas nu tur vēl par iemesliem var būt, bet iet vaļā mazā taure. Ja pagriežu uz muguras, tad visbiežāk aiziet lielā taure, un beigu galā vienīgais risinājums ir ņemt rokās un kādu brīdi novērst uzmanību. Un pēc tam atkal viss pa apli no jauna :D Nu nekad mājās nav vēl bijis tā, ka viņa stundu mierīgi pa savu paklājiņu dzīvotos. Bet vingrošanas zālē gan - tur var mierīgi gulēt uz muguras, spēlēties ar mantām un apkārt blisināties gandrīz visas stundas garumā. Pieskaitām vēl apmēram stundu turpceļu/atpakaļceļu un izpaunāšanos tur uz vietas - un voila! 2 stundas relatīva miera :) Ok, šodien kādas padsmit minūtes pirms beigām izdomāja tomēr apvelties uz vēdera, bet vienalga tik pašās beigās sagura un sāka čīkstēt. Mašīnā atpakaļceļā gan arī paraudāja, bet diezgan nesāpīgi izdevās mājās gultiņā iemidzināt - parasti jau atplīst pa ceļam. Un tad relatīvajam mieram skaitam klāt vēl kādu stundiņu miedziņa laika. Sliņķis manī uzgavilē un kāru muti metas ēst pasildīto vakardienas zupu.
|
Comments:
| From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) mes |
|---|
| Date: | 4. Decembris 2014 - 20:11 |
|---|
| | | (Link) |
|
nu ja, nu ja, mūsu dāma ar visu griešanos turp-atpakaļ ir slinka un čīkst, lai pagriež viņu, lai padod mantiņu, pati necīnīsies :D cīnās tikai tad, kad ir klēpī un kaut ko noskata, tad ar atspērienu(auč!) var 'lekt' ārā no rokām pretī noskatītajam ;) |
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
