Gaidu, kad tas viss ārprāts manī beigsies, kad kāds notikums, sprādziens vai šņuksts mani no tā izraus, bet pašlaik vienīgais, ko gribās ir piedzerties un aizdzert tai iekšējai ellei tādu, kā vāciņu priekšā. Lai vismaz uz mirkli atkal būtu normāli. Reizēm pat gaiss šķiet pārāk smags, lai elpotu. Un es nezinu, kas ar mani notiek, ja zinātu, tad zinātu arī, kā pret to vērsties. Un nelīdz nekādi parastie līdzekļi, ko cilvēki parasti lieto, lai uzlabotu garstāvokli. Liekas, ka drīz es vispār vienkārši pārstāšu runāt.Balsis galvā un aiz tās: Jesus on extasy- Assasinate me |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
