bettyboob - tas, kas svarīgāks par klusumu

eh, kā lai to visu paspēj pierakstīt! Pierakstīšu vismaz to, ka dzīve ir pa īstam skaista. Es tajā svilstu un salstu, krītu un kāpju, zūdu un atrodos, bet pa vidu tam visam esmu mierīga un laimīga. Vēl es pierakstīšu to, ka man ir prieks, ja kāda mana grāmata kļūst par medus podiņu vai bieti kashaduras somā, ka mēs pašas uztaisījām piparkūku mīklu, ka marina ir princesīgākā no visām meitenēm ko zinu. Un vēl to, ka uz Brazīliju es nebraukšu, jo pasts ir sūtījis manu vēstuli pārāk ilgi (par Latvijas pastu es vispār neizteikšos - esmu uz to drausmīgi nikna!).

Toties es ilgi un sirsnīgi smējos aizbraukusi uz laukiem un ieraudzījusi vēl divreiz lielāku Keņu. Laba kaķa vajag daudz! tā es teicu un ar lielām pūlēm iecēlu šo divkāršo labumu sev klēpī lai samīļotu. Laukos vispār visa kā ir gana, bet mēs vēl nolemjam nākamgad sastādīt vairāk kartupeļu un burkānu, ja nu veikalos vairs nebūs. Prabjomsja! līksmi saka mana viedā Tante un naski iemaina saujiņu konfekšu pret 3l lauku piena. Arī mēs ar Kaķi smejam, ka tik žīdiskas personas kā mēs nekur nepazudīsim.

Nu tā, šito visu vajadzēja pierakstīt, jo tas ir kas svarīgāks par klusumu.