Un jau atkal biju pie zobārsta.
-
*aizgāju uz turieni 10. it kā nopriecājos - pirms manis tikai 2 cilvēki - viens jauns puisis un viens vecs vīrs. Te pēkšņi caur durvīm dzirdu, ka māsiņa saka, ka kaut kam palicis slikti. Sieviete man blakus uzsāk sarunu, zīlējot, kuram nu ir slikti palicis. Mēs abas esam par veco pensionāru. Mazums, kas, varbūt ar sirdi slikti palicis. Vienīgais, kas mulsina, ir tas, ka vīrietim līdzi bija meita, un tā meita periodiski paskatās iekšā kabinetā (jau tad, kad mēs zinām, ka kādam palicis slikti) un visu laiku smej un smaida. Pēc kāda laika iznāk ārā māsiņa un zvana "ātrajiem", kas manā pilsētā atrodas apmēram 100 m attālumā no poliklīnikas. Tā un tā, palicis slikti, augsts asinsspiediens.
Meita turpina periodiski skatīties iekšā kabinetā un smaidīt. Kas izraisa manāmu izbrīnu.
Ierodas "ātrie".
Pēc kāda laika "ātrie" iznāk no kabineta, turēdami aiz rokām puisi, kas ir šausmīgi bāls, knapi turas uz kājām un vispār izskatās diezgan baisi.
Pēc kāda laika pensionāra meita apsēžas pie mums (es un vēl 1 sieviete, kura zīlēja, kurš tad noģībis) un sāk stāstīt, ka puisis jau pirms tam bija galīgi sanervozējies, tikko iesēdies krēslā un jau kritis bezsamaņā.
Viņam izmērījuši asinsspiedienu - 180.
Man jau viņš likās jaunāks par mani, tātad džekam zem 20. Tādā vecumā uzsist pulsu līdz 180..
nu jā.
Izrādās, ka viņam bail no adatām un tādām lietām. Nav brīnums, ka zobārsta apmeklējums beidzās tā, kā tas beidzās.
Pēc tam jau, kad es sēdēju krēslā, no noguruma un ilgām, kaut tas ātrāk beigtos, smagi nopūtos un paskatījos sev uz pieri.
Zobārste gādīgi (nervozi?) pajautāja, vai man viss kārtībā.
Re kā man izgāja.
*kanālu tīrīšana ir šausmīgi nepatīkama padarīšana
*un būs arī Lietainā piektdiena Nr.4, jo man atkal tika ieliktas zāles, un vēl nav skaidrs, vai nākamreiz beidzot liks plombu.
-
*aizgāju uz turieni 10. it kā nopriecājos - pirms manis tikai 2 cilvēki - viens jauns puisis un viens vecs vīrs. Te pēkšņi caur durvīm dzirdu, ka māsiņa saka, ka kaut kam palicis slikti. Sieviete man blakus uzsāk sarunu, zīlējot, kuram nu ir slikti palicis. Mēs abas esam par veco pensionāru. Mazums, kas, varbūt ar sirdi slikti palicis. Vienīgais, kas mulsina, ir tas, ka vīrietim līdzi bija meita, un tā meita periodiski paskatās iekšā kabinetā (jau tad, kad mēs zinām, ka kādam palicis slikti) un visu laiku smej un smaida. Pēc kāda laika iznāk ārā māsiņa un zvana "ātrajiem", kas manā pilsētā atrodas apmēram 100 m attālumā no poliklīnikas. Tā un tā, palicis slikti, augsts asinsspiediens.
Meita turpina periodiski skatīties iekšā kabinetā un smaidīt. Kas izraisa manāmu izbrīnu.
Ierodas "ātrie".
Pēc kāda laika "ātrie" iznāk no kabineta, turēdami aiz rokām puisi, kas ir šausmīgi bāls, knapi turas uz kājām un vispār izskatās diezgan baisi.
Pēc kāda laika pensionāra meita apsēžas pie mums (es un vēl 1 sieviete, kura zīlēja, kurš tad noģībis) un sāk stāstīt, ka puisis jau pirms tam bija galīgi sanervozējies, tikko iesēdies krēslā un jau kritis bezsamaņā.
Viņam izmērījuši asinsspiedienu - 180.
Man jau viņš likās jaunāks par mani, tātad džekam zem 20. Tādā vecumā uzsist pulsu līdz 180..
nu jā.
Izrādās, ka viņam bail no adatām un tādām lietām. Nav brīnums, ka zobārsta apmeklējums beidzās tā, kā tas beidzās.
Pēc tam jau, kad es sēdēju krēslā, no noguruma un ilgām, kaut tas ātrāk beigtos, smagi nopūtos un paskatījos sev uz pieri.
Zobārste gādīgi (nervozi?) pajautāja, vai man viss kārtībā.
Re kā man izgāja.
*kanālu tīrīšana ir šausmīgi nepatīkama padarīšana
*un būs arī Lietainā piektdiena Nr.4, jo man atkal tika ieliktas zāles, un vēl nav skaidrs, vai nākamreiz beidzot liks plombu.
Pielādēt