Bēndāzā (bērndārzā) bija tas lifc pa kuru no pagrabstāvā esošās virtuves uz augšējiem stāviem pacēla ēdienu. Nezinu gan vai zupas un kartupelīši bija jau salikti šķīvīšos, kad sūtīja augšā, bet, kad ieradāmies pie saviem parastajiem galdiem ēst, viss bija rūpīgi salikts un tantes vaktēja, lai visu apēdam.

Man visvairāk garšoja rauga dzēriens un nevarēju ciest burkānu plācenīšus. Vēl garšīgs bija zirņu biezenis, ar to varēja arī visādi spēlēties - mūžīgā spēle ar meliorācijas sistēmām (tecināju sviestu).

Vispār bija forši, izvelkamās bleķa 2stāvu gultas, puika no blakus gultas, kas lien pie manis, un, no gultas atskrūvētas, sūkātas un nejauši norītas, metāla figņas... :)

Vecākajās grupiņās jau varēja spēlēties "kaujas lidmašīnā", bij ārā tāda tumši zaļa ar sarkano svaigzni, bet mazākajās zato bija tāds kā ielu tīkls, kur ar riteņiem un mašīnītēm varēja braukāties un tāda liela spāre, kur šūpoties.

Aiz sētas šitajā autostāvvietā bija baigais vilksuns un mēs ar pāris tikpat sīkām meičām gājām kaitināt, dziedājām tobrīd topa dziesmu par Ilzīti Milzīti.

Karoče inč bij bēndāzā!
Gibu apakaļ.