[12.gs. ismailītu reliģijas kopienas vadonis Hasans ibn Sabahs ar hašišu apreibināja nabadzīgus jaunekļus un aizveda tos uz cietokšņa dārzu kalnos. Tur tie esot uzmodināti un ieģērbti dārgā zaļā zīdā. Visapkārt strūklakas un ziedi, putnu dziesmas un vīns. Vergu un verdzeņu apkalpoti tie pīpējuši hašišu pēc sirds patikas. Paguruši no baudām, jaunekļi atkal iemiguši. Pēc atmošanās viņiem tika pavēstīts, ka nupat tie redzējuši paradīzes vīziju: piedzīvotie prieki viņus nepameta visu mūžu un stiprināja viņu ticību, nonāvējot sektas vadītāja ienaidniekus. Šīs Sabaha elites vienības dalībnieki tika dēvēti par Hashashin. No tā cēlies franču un angļu assasin- slepkava.]

vienreiz pieredzētas paradīzes vārdā
mazliet savādāk, bet mēs arī tā daram