| brāļi karamazovi |
[May. 23rd, 2013|03:09 am] |
| [ | mood |
| | rau jods to zelta vidusceļu | ] |
Noskatījos seriālekranizāciju brāļiem karamazoviem http://www.kino-teatr.ru/kino/movie/ros/639/annot/
Klasiska un korekta klasikas ekranizācija. Aļoša gan man pārāk atgādināja sirdšķīstu Oliveru bērnībā, tas nedaudz traucēja :) Grušiņa, savukārt, trāpīja, nebiju viņu lasot vizualizējusi, tagad parādījās.
Lasot Dostojevski, man vienmēr virspusē bijusi vispārējā dvēseļu histērija, varoņus īsti par reāliem cilvēkiem neuzskatot, filma uzrādīja cilvēkus, kas priecē.
Ieteikt laikam tomēr nevaru, labāk lasīt. Toties, lasīt Dostojevski iesaku no sirds. Dzīvē noderēs (aj, ko es te, tak visi visu sen jau ir izlasījuši un mācījušies). Viņš apraksta pilnīgākos psihus nenosodot.
Kgan, dēļ psihiem var lasīt arī par karstasinīgajiem poļu paniem. Senkeviča plūdus es, piem., bez šausmināšanās nevaru, paldies, ka man šitādi pani gājuši secen.
Bet, kas gan ir psihi pret Dostojevski, psihu daudz, Dostojevskis viens, un augšminētais ir viņa pēdējais romāns. |
|
|
| Comments: |
man reiz radās šaubas, vai es vispār var just - jo viņa varoņi spēj just tik bezgala daudz.
Viņa varoņi jūt tādā veidā, kas mani tikai afekta stāvokļos piemeklē, TĀ just nav veselīgi, tas tur skaidri nolasāms. Nemaz ar tik daudz viņi, iespējams, nejūt, tas cien.D., kurš jūt, sapņo un pastāsta.
Varoņu jušanas ziņā man Gogolis, kurš viens no daudzajiem maniem mīļākajiem rakstniekiem, daudz tuvāks. | |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}