Tik ļoti jauki, ka Snikera jaunā mītne ir iespēju pilna arī man, šobrīd - varu būt un mācīties ar vēl diviem zirgiem. Vienam saimniece gan tūdaļ būs atpakaļ no ceļojuma, bet būšu izpildījusi viņas lūgumu ar zirgu padarboties prombūtnes laikā (un tā ietvaros dabūjusi arī pavisam mežonīgu piedzīvojumu ar auļiem uz apledojuša ceļa, abi izdzīvojām to sveiki un veseli), bet ar otru, cerams, vēl labu laiku varēšu padarboties no zemes, jo zirgs ir tik tiešām burvīgs un tik atšķirīgs raksturā no Snikera, ka tā man ir lieliska izdevība gan viņam kaut ko iemācīt, gan iemācīties pašai būt niansētākai savā saziņā ar viņiem. Neatkārtojami laba sajūta, kad sāc ar kādu no viņiem saprasties un zvērs lēnām atveras, sāk uzticēties, un varam sākt sarunāties. :) Joprojām esmu vairāk vai mazāk ceļa pirmajos posmos, bet tagad izaugsmes iespējas ir tik burvīgas, ka būtu pašai sevi ar lāpstu jādauza, ja es tās aktīvi neizmantotu.
Un, lai būtu katru dienu kaut kas jauns, vakar ar Sniķi bez sedliem pārlēcu 50cm šķērslīti no rikšiem - pirmais bezsedlu lēciens gan man, gan Snikeram, un bija labi. :)
Un, lai būtu katru dienu kaut kas jauns, vakar ar Sniķi bez sedliem pārlēcu 50cm šķērslīti no rikšiem - pirmais bezsedlu lēciens gan man, gan Snikeram, un bija labi. :)