Aiz loga bumsī kaut kas acīm redzami, tfu, t.i. ausīm dzirdami krievisks, un es atcerējos, ka šogad kaut kā neko par Jauno vilni nedzird un neredz. Tagad sāku intensīvi atcerēties, un patiesi, tik vien ir, kā pāris sašutušie par ballīti krastmalā, kuru, starp citu, arī nemaz nemanīju, lai gan vakar braucu garām tajā brīdī, kad tai vajadzēja jau iet vaļā. Laikam tieši tobrīd telefona ekrānā meklēju iespēju paglābt savu laidni, no sliktajiem. Un tad vēl kaut  kad pa nedēļas vidu pievērsu uzmanību afišai, kura, atšķirībā no visām citām zaļajām, bija spilgti zila, tīts ciāns ar nedaudz madzēntas piešprici. Vēl krietnu brīdi, kad tā jau bija nozudusi skatienam, lauzīju galvu, vai tas tāds viltīgs dizainera gājiens, lai pievērstu uzmanību tieši šim koncertam, vai arī tipogrāfijā pazaudējuši dzelteno iespiedplati.