Ap pusdesmitiem ieeju kafejnīcā, jo pēkšņi uzradusies pusstunda brīva laika. Tumšmataina meitene pie bāra satrūkstas, sāk smieties un saka: "Vai kā es nobijos!". Smejamies abas. Es pasūtu kafiju, apsēžos, esmu vienīgā visā saulaini siltajā telpā pilnā ar mīkstiem dīvāniem un krāsainiem galdiņiem. Atveras personāla durvis un ienāk samiegojusies blonda meitene t-kreklā un saplēstos džinsos, apsēžas pie pretējās sienas, laiski izstiepj kājas. Tikmēr ir gatava mana kafija ar lielu piena putu kalnu. Tumšmatainā meitene paņem manu krūzi, bet nes ar līkumu, žigli aizskrienot vēl līdz blondajai meitenei, noskūpsta viņu un tikai tad dodas pie manis. Pasniegusi kafiju viņa no bāra paņem cigaretes, pelnutrauku un rūpīgi noliek tos uz blondās meitenes galdiņa, apsēžas viņai līdzās un smaida. Viņas kopā izsmēķē rīta pirmo cigareti. Tad blondā meitene pieceļas, pienāk pie manis un joprojām smaidot vaicā: "Atvainojiet, vai šodien ārā silts?".
:) |