tethys_

Manā drausmīgi dekadentajā grāmatā iestājies panīkums, jo esmu uzkārusies uz vienas vietas. Ir viens gabals, kas man ļoti patīk, un pagaidām tas ir pēdējais, bet tas, kā stāsts grib risināties tālāk, nesaskan ar to, kas nāk. Man grāmatas nāk, pa gabaliņam, pa idejai, es vispār neko pati nespēju tā izdomāt. Tas, kas nāk, nozīmē kancelēt to, kas jau ir, un sākt vienu gabaliņu iepriekš no jauna, bet ļaunums tāds - es nemāku turpināt bez tā gabala, kas jau ir. Es nekādi nespēju no tās vietas tikt tur, kur man ir jābūt, lai apmierinātu jaunatnākušo ideju.
Pirms pāris dienām radās ideja nevis dzēst jau esošo, bet mēģināt tik tālāk un TAD pāriet uz jaunatnākušo. Sen nav bijis tāds uzkāriens.
Nākamā problēma - tas, kas man nāk, ir pie reizes arī poliamors. Manuprāt grāmata jau tā ir pietiekami ģeķīga, lai neapgrūtinātu šo tomēr kaut kādā ziņā skaisto mīlasstāstu ar vēl sarežģītākām lietām. Tomēr... eh, nu tad jāgaida atlidojam vispār vēl kaut kas cits.
Būtu man vēl a_r blogs, būtu tas jāpārtaisa par a_r_... blogu, jo es vēl nezinu, kā nosaukt trešo galveno varoni manā stāstā, viņš ir pārāk apburošs, lai viegli tiktu pie vārda. Vai viņu var tā ignorēt? Nu laikam nevar... tāpat kā nevar ignorēt kādu jaunu mīlu, kas klauvē pie manas plašās sirds :D
Šis literārais tēls arī sakņojas, bet nevar teikt, ka ir prototips reālai personai. Tāpat kā Aleksandrs un Randa.
Būtu man vēl a_r blogs, varētu pajautāt lasītājiem, kā stāstu vajag turpināt, bet es viņu mazvērtības kompleksu uzplūdos izdzēsu...
Nezinu gan, vai bija vairāk par vienu lasītāju :D Bet viņa varbūt varētu ko ieteikt.
Šausmas, kā esmu uzkārusies.
Ja to kāds izdos, es... es pat nevaru izdomāt neko tik lielu, ko es varētu apsolīt izdarīt.
Un ja kāds vēl to izdoto lasītu, es noticētu, ka neesmu tāds atkritums, kā man rakstot liekas. Jānopērk kārtējā cigarešu paciņa.
*
Man vajag mūzu vai mūdzi. Vai iemīlēties kādā jaunā cilvēkā. Ik pa laikam iemīlos vecajos, bet laikam ar to vairs nepietiks. Lai gan... kamēr "Aleksandrs" vēl bija mīlīgs pret mani... tikmēr es tiku tālu uz priekšu.
"Randai" vajag daudz mīļu bučiņu, sēdēšanu klēpī, un puķes, puķes, puķes... un pastaigas tumsā.