⚙ - ...

Kādu brīdi man jau ir iesācies panīkums rakstīt kaut ko šeit - izlīdzos vienīgi ar jūsu tekstu lasīšanu un komentēšanu. Varētu būt, ka drīzumā tomēr labošos un papukstēšu šeit kaut ko biežāk - taču... visādi var gadīties :) Ar laiku jau arī uznāk apnikums.

Vismaz šajās brīvdienās sanāca izgulēties. Cerams, ka tas nāks par labu darba dunai nākamnedēļ, lai varētu kaut ko beidzot pavirzīt uz priekšu visās tajās lietās, ka jau labu laiku stāv un gaida aiz stūra, kad tās sāks beidzot apdarīt.

Domu ir pilna galva - tikai neatliek laika tās visas kaut kur piefiksēt un ķerties realizēt. Galu galā - dzīvojam taču tikai vienreiz...

Ak jā - pa ilgiem laikiem šajās brīvdienās tika izvilkts šautriņu dēlis no putekļainās aizskapijas un piemontēts pie sienas. Rezultātā abi ar jancis šovakar plosījāmies spēlējot pāris partijas kriketa. Rezultāts pagaidām 1:1 :) Bet teikšu jums vienu - šitā pēc ilgas šautriņu nemētāšanas var roku izmežģīt - jo mums jau nav nekādas mazās un vieglās šautras, bet gan tādas, lai var just. Nekas - nākamnedēļ vajadzēs biežāk pa vakariem pamētāt pa dēli, jo izskatās, ka kādreiz iegūtās prasmes tomēr nav aizmirsušās, jāsatrennē tikai muskuļi :)

Un vēl pagājušo nedēļu mums ar jancis bija domino vakars. Tā arī izskatās varen interesanta un sen aizmirsta lieta, taču, kad paspēlē tur sāk līst uz āru tādas stratēģijas un paņēmieni... :) Nekas - garajos, tumšajos ziemas vakaros varēs paspēlēt biežāk :)

Bet tagad gan - pietiks pukstēt.