|
|
|
Septembris 12., 2007
00:13 - pārāk daudz tumšā
Kā man patīk tie mirkļi, kad es klausos radio un, norādīdama ar pirkstu uz radioaparātu, sev saku: "Kad es tur būšu, tur neskanēs ska!"
Tajos brīžos es pat jūtos cerīga. Un gribas izsvītrot no visām kladēm uzrakstus "Tu saproti, ka vari kļūt par izniekotas dzīves paraugu?" Un pēkšņi šķiet, ka viss ir kļuvis gaišāks, un iekšā ieplūst patīkams siltums. un neliela, patīkama satraukuma kņudoņa pakrūtē. un šķiet, ka sirds sažņaudzās no klusībā gavilējošā prieka.
Bet tad es pamostos. Un saprotu, ka tā visa ir tikai kārtējā mazās meitenes ilūzija par sapņaino dzīvi. Realitātes sitiens pa pieri. Un atkal jau ieslēdzas nu-ko-tad-es-es-jau-neko-nevaru. Un viss prieks tiek iemīdīts zemē.
šodien, šķiet, pārāk daudz reizes esmu dzirdējusi to, ka ar pārliecību par sevi, spēju muldēt un tēlot, ka tu tiešām pārzini vajadzīgo tēmu, var izbraukt cauri visam. un visvairāk mani kaitina tas, ka neviens no šiem talantiem man nepiemīt.
Mūzika: The Cure - Open
|
Comments:
nu tad izbrauksi ar sapnu ticesanu
tu tur vari buut. un ganjau buusi ar kadreiz.
bet ska lai paliek, ieva! |
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}