Marts 30., 2019

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
15:59
Ah, prōzisti

Šodien mēģinu izstāstīt viņiem, kā aprakstīt varoņus, labākā analoģija, ko varēju izdomāt: aprakstīt varoni tā, it kā būtu viņā iemīlējies
Un aizgāja rifs par visām tām lietām, ko es daru, kad esmu iemīlējusies cilvēkos, un vēl par tām lietām ko "fuck es taču gandrīz vai impulsīvi to izdarīju akdievs"

Bet vispār domāt par iemīlēšanos kā par "ārkārtīgi spēcīgi fokusētu uzmanību" ir diezgan produktīvi

(4 teica | man šķiet, ir tā...)

Comments:

From:(Anonymous)
Date:30. Marts 2019 - 20:03
(Link)
Es drīzāk gribētu domāt, ka uz varoni jāraugās kā uz tādu, kurā esi iemīlējies, bet tad viņš pret tevi savu iemeslu dēļ ir kļuvis vēsāks. Manuprāt, tas ir tas viens punkts, kurā, pirmkārt, beidzas cilvēka nereālistiska idealizācija un tad iestājas centieni saskatīt (un attaisnot, kā arī pieņemt) otra tumšās puses. Jo iemīlēšanās, man tā gribas domāt, sastāv no ļoti ļoti daudz paša projekcijām - tur ir baigi maz koncentrēšanās uz otra reālo, cilvēcīgo un nepilnīgo būtību, bet vairāk ir fokusēšanās uz vēlamo, šo un to izvēloties neredzēt.
[User Picture]
From:[info]honeybee
Date:30. Marts 2019 - 20:04
(Link)
Ah, nu, tā jau nav nekāda iemīlēšanās, tā ir tikai ieskatīšanās. Trū iemīlēšanās ir tad, kad tu esi redzējis visvisādas šausmas un tik un tā nespēj novērst acis.
From:(Anonymous)
Date:30. Marts 2019 - 20:17
(Link)
Aha, paldies par skaidrojumu.
[User Picture]
From:[info]honeybee
Date:30. Marts 2019 - 20:17
(Link)
nēnu es biju neprecīza, bet :)
honeybee -

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi


> Go to Top
Sviesta Ciba