Posted on 2009.09.12 at 05:25
Es sēžu viena mājās ar saldējumu, vīraku un milzīgu tējas krūzi un jau pusstundu mēģinu pieķerties kopsavilkumam. Pagaidām vienīgās progresa pazīmes ir materiālu ielādēšana no interneta. Protams, ka labāk man gribās sevi žēlot, tikai īsti nav par ko un kapēc un ja es ieslēdzu veselo saprātu tad nepavisam. Bet vakar.
Vedot V pie tās meitenes pēc tam, kad bijām pavadījuši vairākas stundas runājot par visu, man likās, ka es vedu prom daļu no sevis. Pēc tam palika tāds tukšums. Ieritinājos iereibušajam Kāmim azotē un aizmigu, man bija tik silti un ērti. Antils vazājās pa māju ar manu Venēcijas masku uz sejas kamēr atrubījās atrodoties ar pus ķermeni uz dīvāna, ar otru pusi uz grīdas. Nakti pavadīju kārtējos šizofrēniskajos sapņos. Es jau zinu īpašību no kuras man būtu jātiek vaļā, ja iešu diplomātijā - savu jūtu paušana uz āru.




/slapjas mašīnas uz slapja ceļa
slapji cilvēki izvairās no tām.


Meklēju sienā durvis, kuru vairs nav.
Ar kajām mēģinu sataustīt zemi, kuras vairs nav.

Tu biji toreiz.

Comments:


[info]vinja_ at 2009-09-12 14:33 (||||)
es esu cilveks no malas-bet nesaprotu kapec aizgaji macities tur-nevis uz rezisorie?! [;D]
Lex
[info]adrastea at 2009-09-12 14:54 (||||)
manuprāt Latvijā ir nereāli tikt režisoros&arī izglītības kvalitāte nav tā labāka. Es apsvēru žurnālistus, bet nonācu pie līdzīgām atziņām, līdz pilnība iespaidojoties no vecākiem un tā kas mani vēl interesē bez rakstīšanas es aizgāju uz starptautiskajām attiecībām ar domu, ka studēšanas galvenais uzdevums ir attīstīt loģiku, tāpēc ir pilnīgi vienalga kur tu to dari, ja vien augstskola ir laba +līdz nāk padziļināta izpratne par varu un tās sistēmām pasaulē un pasaules vēsturē.
Previous Entry  Next Entry