Manuskripti.

Es sēžu viena mājās ar saldējumu, vīraku un milzīgu tējas krūzi un jau pusstundu mēģinu pieķerties kopsavilkumam. Pagaidām vienīgās progresa pazīmes ir materiālu ielādēšana no interneta. Protams, ka labāk man gribās sevi žēlot, tikai īsti nav par ko un kapēc un ja es ieslēdzu veselo saprātu tad nepavisam. Bet vakar.
Vedot V pie tās meitenes pēc tam, kad bijām pavadījuši vairākas stundas runājot par visu, man likās, ka es vedu prom daļu no sevis. Pēc tam palika tāds tukšums. Ieritinājos iereibušajam Kāmim azotē un aizmigu, man bija tik silti un ērti. Antils vazājās pa māju ar manu Venēcijas masku uz sejas kamēr atrubījās atrodoties ar pus ķermeni uz dīvāna, ar otru pusi uz grīdas. Nakti pavadīju kārtējos šizofrēniskajos sapņos. Es jau zinu īpašību no kuras man būtu jātiek vaļā, ja iešu diplomātijā - savu jūtu paušana uz āru.




/slapjas mašīnas uz slapja ceļa
slapji cilvēki izvairās no tām.


Meklēju sienā durvis, kuru vairs nav.
Ar kajām mēģinu sataustīt zemi, kuras vairs nav.

Tu biji toreiz.