Tātad, dzīve trijatā - es, viņš un viņa. Trijatā mēs it kā dzīvojam jau pusotru nedēļu, "it kā", jo reāli zem viena jumta pavadīta akurāt viena nakts.
"Laikam ir apmēram tāda sajūta, it kā jums būtu pusaugu vecuma bērns," pusvienpadsmitos vakarā, uz mirkli iešāvusies mājās, teica I.
Apmēram tā, jā. Staipījāmies pa dīvānu un atzinīgi mājām ar galvu.
Tiesa, man visa šī situācija ir interesanta arī no cita viedokļa - es nekad neesmu bijusi tāds cilvēks, pie kura draugi ieveļas nakts vidū. Daļēji tāpēc, ka pārāk tālu dzivoju, un daļēji - ak, nu neglaimosim sev! - pateicoties savam burrrvīgajam raksturam. Tagad - cienījamajā turpat 30 gadu vecumā - man tāds draugs ir. Ieveļas nakts vidū, un aizveļas nakts vidū. Un tas tiešām ir sasodīti interesanti.