mazeltov:
Kad studēju Ventspilī, tad gandrīz vienmēr, atbraucot uz Rīgu, mēdzu ieiet šajā indiešu ēstuvē "Rāma". Lai gan interjers nebija nekāds šikais un ēst dod uz metāla pannām, tomēr bija patīkami tur iegriezties, ievilkt degunā vīraku smaržu, paklausīties indiešu "Hare Rama, hare Krišna, hare Delma" (ha,ha) un pavērot pārdevēju, kas ietinusies sari un ar dzeltenu krāsu uzvilkusi kādu ķeburu uz pieres un deguna.
Tomēr vakardien nedaudz vīlos. Iegriezos tur ap sešiem vakarā - viss labākais jau bija apēsts un interjers arī mazliet mainīts. Ēdamzāle padarīta plašāka, nav vairs tās klusinātās atmosfēras, kas iepriekš. Pārāk daudz gaismas, pietrūkst intimitātes. Iepriekš, kad ēdienkarte bija ar melnu marķieri uzrakstīta uz oranžas plāksnes, bija kaut kā mājīgāk. Tagad, kā daudzās bezpersoniskās vietās, tā ir izprintēta uz A4 lapām. Vēl bezpersoniskāka šī vieta man likās tādēļ, ka tika piedāvāta arī biešu aukstā zupa un kartupeļu pankūkas, kas it kā nesaistās ar indiešu virtuvi.
Par ēdieniem: iesaku nogaršot panīru (mājas sieru) - mazu biezpienveidīga siera strunķīti, kokosa plācenīšus, zirņu kotletes un kičari (rīsi ar zirņiem un dārzeņiem - diezgan pašķidrs sautējums). Saldie parasti ir baigi saldie, tāpēc nav ko brīnīties, ka saldumu bumbiņas/kvadrātiņi ir ekstramazi. Jārēķinās arī ar to, ka ēdieniem lielā vairumā tiek piebērtas vidējiem aritmētiskajiem latviešiem ne pārāk raksturīgas garšvielas, it īpaši karijs (piemēram, kartupeļu pīrāgs man tādēļ šita tikai līdz pusei apēdams). Tējas cienītājiem varētu patikt lielā Ajūrvēdas tēju izvēle.
Tomēr, neskatoties uz nelielo vilšanos, noteikti ieteiktu tur aiziet, teiksim, pusdienlaikā, kad izvēle varētu būt daudz lielāka, ja vien nav milzīgi augstas estētiskās un sanitārās prasības. Domāju, ka par kādiem 2,5 latiem var saēsties visko interesantu uz nebēdu.