Pilota memuāri.

Ja nu ir kāda lieta, kas man patīk tikpat ellīgi kā ņemšanās ar elektroniski-tehniskām lietām, tad tā ir klejošana senos un ne tik senos fotoarhīvos. It īpašu pazīstamu cilvēku. Protams, arī savos. Tā ir iespēja ieraudzīt, ka plūst laiks un mainās cilvēki. Kā mēs topam par tiem, kas esam. Un, galu galā - kas mēs īsti esam..

Ko tik es neatdotu par šādu iespēju. Tā ir apmātība.

[UPD] Aj, labi. VIEKĀRŠI ATDODIET MAN VISAS SAVAS FOTOGRĀFIJAS! That's it.