Nesmejiet jūs, ļautiņi,
Ne smieklam es atnācu:
Es atnācu uguntiņu
Ar basām kājiņām.
Tāda ir mana garīgā stāja Es to kopju. Es izkopju sevi. Lai es pats sev varētu ticēt un citi uz mani varētu paļauties. Cilvēku, uz kuru var paļauties, dēvē par labieti. Cilvēks, kura vārdi nesaskan ar viņa darbiem, nav labietis.
Pasaku labietis ir trešais tēva dēls. Viņš nepieprasa no citiem, nepaģēr, neiekāro, neapskauž. Viņa domas, vārdi un darbi neatšķiras. Uzskaņodams sevi, viņš uzskaņo pasauli. Rainis tautasdziesmu pirmtēlus atkal no jauna ieveda tautā - Antiņu, spēlmani Totu, Leldi un Baibu.
Trešajam tēva dēlam līdziniece ir pasaku sērdienīte. Viņai nav neviena, no kā palīdzību gaidīt. Tikai pašveidošanās ceļš, tikai pašspēks, tikai paļaušanās uz labā principu un sirdsapziņu sevī. Tāpēc viņa ir izkopusi sevi vairāk nekā citi cilvēki, kuriem, citpalīdzībā dzīvojot, pašspēja palikusi nepilnveidota.
Kā pašveidotājas gan pasakās, gan tautasdziesmās un vēstures dokumentos parādās arī raganas. faktiski tās ir sava laika gudriķes, meklētājas un pētnieces, kas gan kopj varbūt ne tikai labdabīgos ceļus, bet iet taustīdamās tumsā un ugunīs, melnajā un baltajā pieredzē, - empīriķes, kas iet dialektiskās izpētes plusmīnuslabļaunos ceļus. Tās ir bijušas gudras zinātājas lopkopībā un vispār dzīvās dabas kopšanā, arī dziedēšanā. Varētu teikt - tās ir sava laika ZTR sievietes un kā tādas - revolucionāres, viszines un daudzvares - baznīcai bīstamas. Tāpēc sadedzinātas.
Bet palicis ir viņu - tīrās, baltās sērdienītes, melnbaltās raganas un trešā tēva dēla - izsauktais, uzsauktais sevis kopšanas princips. Pirmām kārtām ir jāatbild par saviem uzskatiem, ne par cita uzskatiem; par saviem vārdiem, ne par cita vārdiem; par saviem darbiem, ne par cita darbiem.
Pamatprasība ikvienam - esi darbīgs. Šis ir tavs laiks un vieta. Te ir tava iespēja. Citur un citlaik tā vairs var nebūt. Tev ir dota iespēja sevi piepildīt. Dari tūliņ! Darbs ir tik neatdalāms no cilvēka, ka tas tautasdziesmās tiek turpināts vēl aizsaulē, tikai bez sviedriem, atbrīvotāks un skaistāks. Tautasdziesmās pat Dieviņš strādā - tā ir reta parādība pasaules tautu mitoloģijā. Dieviņa priekšstatu katra tauta izveido savādāk. Latviešiem viņš nav soģis, bet strādā līdzi. Līdz. Palīdz. Izlīdzinās ar cilvēku darbā.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}